Dzejas dienas E. Veidenbauma zīmē

    Katru gadu skolā tiek organizētas dzejas dienas. Šajā gadā dzejas dienu saturs tika dažādots. 1.-6.klašu skolēni klausījās skolotājas Ingas Miruškinas balsī. Skolotāja lasīja Pētera Brūvera dzejoli “Cik mana pasaule skaista.” Pēc dzejoļa noklausīšanās skolēni ilustrēja, attēloja šīs skaistās dzejas rindas brīnišķīgos mākslas darbos.

     Sagaidot dzejas dienas, prātā raisās domas, kas tad ir dzeja, un ļoti interesanti šķiet I. Ziedoņa vārdi.”Jā, dzeja ir pati sēņošana un ogošana. Dzejnieks atved lasītāju tādā silmalē un saka: te ir baravikas. Dzejnieks ved pa taciņām savu lasītāju un saka: te ir mellenes. Ved tīrelī un saka: te ir dzērvenes. Bet jāatrod Tev pašam. Īstā dzeja ir pati ogu meklēšana un lasīšana.” Tā apvienības “Mēs pret īgnumu” skolēni pedagoģes M. Bisnieces mudināti izlika skolas telpās Guntara Rača dzejas rindas no jaunā krājuma “365”, un mēs visi skolas iemītnieki varējām meklēt savu dzejas pērli.

     Savukārt, 7.- 9. klašu skolēni pulcējās uz Eduarda Veidenbauma dzejas stundu, jo šī gada 3. oktobrī mēs atzīmējam dzejnieka 150 gadadienu. Katrs pedagogs un skolēni bija sameklējuši savu īpašo E. Veidenbauma dzejas fragmentu. Dažnedažādi tiek traktēta E. Veidenbauma daiļrade: varējām saklausīt lasītajās dzejas rindās gan izmisumu, gan cerības, gan alkas pēc mīlestības, sapratnes un revolūcijas. Dzejas stundas izskaņā skanēja dziesma, skolotājas Līgas un skolotāja Sandra duets.

Lai septembra dzejas dienu krāsainība palīdz mums ikdienas darbos!

                                                            A.Dubova