AVĪZE VECĀKIEM "SAULESPUĶE"

  • Print

Attēlu rezultāti vaicājumam “saulespuķe”

 

Saulespuķe - 29

Pavadiet kādu laiku ar saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar Jums mūžīgi.

Pasakiet laipnu vārdu kādam bērnam, kurš lūkojas uz Jums ar apbrīnu, jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs Jūsu tuvumā.

Dāvājiet siltu apskāvienu kādam, kas ir Jūsu tuvumā, jo tas ir vienīgais dārgums, ko Jūs varat dāvināt no sirds un nemaksāt ne santīma.

Pasakiet “Es Tevi mīlu” saviem mīļajiem, bet galvenais tā arī domājiet.

Atlieciet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām, atvēliet laiku lasīšanai, atvēliet laiku aktivitātēm kopā ar saviem bērniem

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem izglītībā turpmākajos gados ir lasītprasmes veicināšana visos vecuma posmos – starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā PIRLS 2021 nav iepriecinoši, tādēļ kopīgi jāmeklē efektīvi risinājumi.

Svarīgi atzīmēt, ka individuālā līmenī jaunu riteni nav nepieciešams izgudrot un vislabākais mehānisms lasītprasmes veicināšanai ir lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt. Tādēļ jo īpaši vēlos izcelt vecāku lomu bērna sasaistē ar grāmatām un interesi par tām – tā Agita Zariņa- Stūre.

Atsaucoties uz Mammamuntetiem.lv prezentēto pētījumu, priekšā lasīšana bērnam ir viens no būtiskākajiem vecāku ieguldījumiem bērna nākotnes izglītībā, tai skaitā valodas bagātināšanai, iztēles attīstīšanā un lasītprasmes veicināšanā. Mammamuntetiem.lv aicina nenovērtēt par zemu grāmatu nozīmi mājas plauktos un kopīgi pavadīt laiku lasot!

Pētījums rāda – 6 % ceturtklasnieku lasīšanas prasmes nesasniedz zemāko līmeni, viņi neprot lasīt. Katrs septiņpadsmitais skolēns neizprot tekstu. Trenēšanai nepietiek ar nodarbībām skolā, vismaz pusstunda jālasa ārpus skolas – tā Antra Ozola LU pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece.

Būti jauki, ja tēti lasītu priekšā saviem bērniem. Lasītprasme nāk no ģimenes, vēl pirms  pimsskolas, tas sākas agri. Visaugstākie sasniegumi ir Singapūrā, Āzijas valstīs, jo tur izglītības sistēma saistīta ar skolēnu nākotni, skolēni ir ļoti motivēti, liecina pētījuma rezultāti.

Virsmērķis ir veidot lasīšanu kā ieradumu.

 

Ģimenes piemērs

Vai jūsu vīri un bērnu tēti arī lasa? Vai nav tā, ka lasīšana ir svarīga tikai sievietēm?

Mūsu ģimenē sistēma vienkārša – mēnesī 11 gadus vecam bērnam jāizlasa 2 grāmatas –  viena paša izvēlēta, otra mammas izvēlēta. (Nora)

Lasu dēlam priekšā no brīža, kad viņš spēja uztvert. Šobrīd viņam ir 14. Joprojām katru vakaru vienu stundu lasu. Tas ir mūsu laiks kopā. Rezultātā viņu no grāmatām nevar atraut. (Nauris)

 Kā esmu novērojusi, tā kā mēs abi ar tēti lasām grāmatas, arī meitenēm ir vēlme lasīt, jo viņām jau no mazotnes tas šķiet kaut kas foršs. Tāpat lasām grāmatas priekšā arī vakaros, tagad gan lielā māsa vairāk lasa priekšā mums visiem, ne mēs paši. (Ilze)

Protams, tā bija sirreāla sajūta – sēdēt laukos pie smaržojoša jasmīnu krūma un lasīt Karali Līru, Hamletu, Romeo un Džuljetu. Paldies manai prasīgajai literatūras skolotājai. (Agnese)

 Kad es mācījos savulaik skolā obligāti bija grāmatas, kas vasarā bija jāizlasa, tajā skaitā par Latvijas vēsturi, piemēram, “Dvēseļu putenis”. Uzskatu, ka vasarā obligāti ir jāiekļauj ieteicamās grāmatas, jo mūsdienu jaunatnei ir skops vārdu krājums.  (Ivanda)

Pērkam daudz mūsdienu autoru grāmatas ( un esam gardēži) – meklējam labu, profesionāļu atzītu literatūru un paši mēģinām radīt interesi par lasīšanu. (Inguna)

Man liekas, ka bērnus vienkārši vajag aizvest uz grāmatnīcu un atļaut izvēlēties, es to saprotu kā bērns. ( Rebeka)

 Lai bērni lasītu, vajadzīga disciplīna ieradumu izveidošanai – katru dienu noteiktu laiku ģimenē visi lasa. (Inga)

Lai nelasa! Melnā darba darītāji arī valstij vajadzīgi. ( Krista)

 

Kāpēc bērniem grūti mācīties, tie nemāk gaidīt, un izturēt garlaicību? Kā mēs zinām, mūsu smadzeņu darbība pielāgojas. Pateicoties videi, mēs varam padarīt mūsu smadzenes “stiprākas” vai “vājākas”, taču, diemžēl, mēs attīstām savu bērnu smadzenes nepareizā virzienā. Un tam par iemeslu ir tas, ka bērni saņem visu, ko vēlas.   

“Esmu izslāpis.” – “Šeit ir tirdzniecības automāts ar dzērieniem.” 

“Man ir garlaicīgi.”- “Paņem manu tālruni.” 

Spēja atlikt savu vajadzību apmierināšanu ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem nākotnē. Mēs vēlamies padarīt savus bērnus laimīgus, bet diemžēl mēs viņus padarām laimīgus tikai šobrīd bet ilgtermiņā nelaimīgus.

 Mēs ierobežojam savus bērnus. Mums ir daudz darāmā, tāpēc mēs bērniem  dodam telefonus, datorspēles, tikai tāpēc, lai arī viņi būtu aizņemti. Taču jāatceras, ka tālrunis, kas “sēž” ar bērnu mūsu vietā, nemācīs viņu sazināties. Jāatceras, ka visveiksmīgākajiem cilvēkiem ir attīstītas sociālās prasmes. Tā ir prioritāte! Smadzenes ir kā muskuļi, kas trenējas un trenējas. 

Ja vēlaties, lai jūsu bērni būtu laimīgi, jums jāiemāca viņiem pacietība. Ja vēlaties, lai bērni komunicētu, jums viņus jāsocializē.

Mēs esam izveidojuši bērniem mākslīgu pasauli. Mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Viena pasaule – mūsu “darba pasaule”, otra pasaule – “izklaides pasaule” (tie mūsu telefoni, datorspēles, sociālie tīkli.) Kāpēc daudzi bērni nepalīdz mums virtuvē un citur? Kāpēc mēs, visa ģimene, neapmeklējam teātrus, koncertus, muzejus? Bērni neizlaiž no savām rokām savas rotaļlietas. Kad bērni ierodas skolā un pienāk laiks rakstīšanai, lasīšanai, atbilde ir - tas ir grūti, es to nevaru, tas ir garlaicīgi.

Tehnoloģijas Gadžeti mūsu bērniem kļuvuši par bezmaksas auklītēm, taču par šo palīdzību  jums ir jāmaksā. Maksa ir bērnu nervu sistēma, viņu uzmanība un spēja aizkavēt viņu vēlmju apmierināšanu. Ikdienas dzīve ir garlaicīga salīdzinājumā ar virtuālo pasauli, realitāti. Pēc stundām ilgas virtuālās realitātes bērniem kļūst grūtāk apstrādāt informāciju.

Kā mēs palīdzam saviem bērniem, ja dodam to, ko viņi vēlas, nevis to, kas viņiem nāk par labu. Mūsu bērni nāk skolā sakairināti, satraukti un neuzmanīgi. Viņi saprot, ka mājās var darīt to, ko vēlas un skolā var nedarīt to, ko nevēlas. Trenējiet bērnu smadzenes!

 Ierobežojiet piekļuvi viedierīcēm un atjaunojiet emocionālo tuvību! Smaidiet, smejieties, pasniedziet ziedus, runājieties, pastaigājieties, kutiniet viens otru, sagādājiet pārsteigumus, ielieciet zīmīti somā, kopā dejojiet, rāpojiet, cīnieties ar spilveniem. Rīkojiet ģimenes vakariņas, spēlējiet galda spēles, dodieties pastaigāties.

 Iemāciet bērniem gaidīt! Māciet sakārtot drēbes, izpakot iepirkumu maisus. Esiet radoši! Iemāciet sociālās prasmes, spēt zaudēt un uzvarēt, sacīt paldies un lūdzu, rādiet piemēru ar grāmatu lasīšanu, kaut vai atstājiet grāmatas uz galda, lai rodas interese, rīkojiet lasīšanas vakarus, mīklu minēšanu. Palīdziet bērnam attīstīt smadzenes!

 

Skolas gaiteņos un klasēs ir jāmanifestē –Cieņai! Labdien! Labrīt! Uzredzēšanos! Atvaino! Piedodu! Lūdzu! Paldies!

Skolā nedrīkst būt bailes. Jā – cieņai! Nē- bailēm! Katrs savā darāmo darbu dārziņā to iestādiet! Paši izritināsim taciņu mīlestībai, cieņai, sapratnei, labestībai, godīgumam, smaidam, laipnībai, atbildībai.

Nenovēlēt ļaunu tiem, kas dara jums pāri, jo viņi jau ir nelaimīgi, bet vēliet laimi un prātu, jo laimīgs un gudrs cilvēks nav ļauns.

Viens kautiņš vai viens slikts komentārs nav mobings. Bet, ja kādu aizskar, kaitina vai citādi dara pāri dienu no dienas, tad tas ir mobings. Mobings vai ciešana no tā nav dabiska un noteikti nav cilvēka attīstības nepieciešama sastāvdaļa. Lai nodrošinātu bērnam drošu attīstību, ir svarīgi, lai vecāki regulāri runātu ar saviem bērniem un zinātu, kā viņu bērniem klājas. Lai palīdzētu, Jums ātri un efektīvi  jārīkojas pēc šādas shēmas:

                                                             A – Atpazīsti!

                                                             S – Saki!

                                                 A – Aktivizē! 

                                                 P – Palīdzi!

Reizēm vienkārša saruna ar bērnu un pastiprināta uzmanības pievēršana var sniegt viņam atbalstu un ievērojami samazināt riskus. Svarīgi runāt ar katru iesaistīto atsevišķi un justies uzklausītam. Jāiesaista visa skolas auditorija – skolas darbinieki, vecāki un skolēni.

Pāridarītāji parasti paši ir nelaimīgi cilvēki, kuri cenšas savu nelaimi pārcelt uz citiem. Viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību. Viņiem ir vēlme citus kontrolēt un vienmēr visās situācijās būt uzvarētājam. Pāridarītāji par upuri parasti izvēlas cilvēku, kuru spēs “uzvarēt”. Tas atspoguļo viņu vājumu, jo viņi neizvēlēsies sev līdzvērtīgu vai par sevi stiprāku personību.

Faktori, kas paaugstina risku kļūt par mobinga upuri:

  • Atšķirīgs ārējais izskats,

  • Jūtīgāks, klusāks, kautrīgāks, mierīgs temperaments,

  • Zema pašcieņa,

  • Nespēja noteikt robežas,

  • Sociālā izolētība, maz draugu, fiziski vājāks.

  • Pāridarītājam biežāk novērojama:

  • Agresīva izturēšanās pret apkārtējiem,

  • Pozitīva attieksme pret vardarbību ( fiziska spēka pielietošana, sišana, grūšana)

  • Vajadzība dominēt (valdīt) pār citiem cilvēkiem, klasesbiedru vidū būt populārākam nekā upuris,

  • Augstprātība.

Viens no faktoriem, kam liela nozīme mobinga novēršanā, ir empātija, kuru vecākiem jācenšas bērnā attīstīt jau no mazotnes. Vecākiem jāizvērtē savstarpējā ikdienas komunikācija, gan tas, kā viņi komunicē ar citiem pieaugušajiem (īpaši aprunāt citus bērnu klātbūtnē). Svarīgi ir saprast, kā tiek veidotas sarunas ar bērnu – vai viņš tiek uzklausīts, viņa domas respektētas. Zināt, kur bērns pavada brīvo laiku, kādus sociālos tīklus izmanto. Vispirms atvasei jāiemāca dot un tikai tad ņemt. Bērnam vērtības un pieklājība ir jāiemāca nevis skolā, bet jau ģimenē. 

Kā bērnam rīkoties?

  1. Saglabā mieru! Ignorē pāridarītāju, jo varmāka mēģina noskaidrot, vai spēj tevi sāpināt.

  2. Ej projām! Izvairies no vietām, kur varmāka tev parasti uzbrūk. Turies citu cilvēku, pieaugušo un skolotāju tuvumā.

  3. Pasaki viņam, kas tev nepatīk! Izmanto konkrētus izteicienus, piemēram- Izbeidz! Man sāp!

  4. Atbildi ar joku, esi atjautīgs! Ja kāds neglīti apsaukā, pasaki paldies par komplimentu, jo govīm ir skaistas acis. Humors ir viens no iedarbīgākajiem veidiem.

  5. Izstāsti kādam par mobingu!

  6. Kibermobinga gadījumā saglabā sūtītos ziņojumus.

 

Zelta likumi:

Dari citiem tā, kā tu vēlētos, lai darītu tev!

Esi pieklājīgs vienmēr un visur! Nekad neaizmirsti pateikt “Paldies!” un “Lūdzu!”

Cieni savus vecākus un skolotājus! Mīli visu, kas ir labs. Klausi “veca” padomiņu! Cieni sevi un savu dzimtu!

Esi patiess! Patiesība ir varonība. Bet meli – gļēvulība.

Smieties par otra nelaimi ir nežēlīgi, nekrietni.

Rūpējies par cita mantu tāpat kā par savu paša mantu!

Esi draugs un palīgs!

Vienmēr pasniedz palīdzības roku citiem!

 

Ģimenes vērtības:

Vienmēr mīlēt! Piedot! Turēt dotos solījumus! Dot un pateikties! Būt godīgam! Rūpēties!

 

 J.Endzelīna Kauguru pamatskolas informatīvais izdevums “Saulespuķe” 2023. gada novembris

 

 

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “saulespuķe”

 

Saulespuķe - 28

 

Es Tevi it kā mīlu

 

Projekta “Pumpura” kampaņa “Es Tevi it kā mīlu” aicina ikvienu pieaugušo – vecākus, aizbildņus, pedagogus, ieskatīties savā sirdī un tad pamanīt, ieklausīties, atbalstīt, tā aicina projekta vadītāja Inese Vilāne.

Gribam nomierināt, bet neprotam uzklausīt.

 Skolotājiem ir grūti atrast iespēju individuālai pieejai visiem skolēniem. Tādēļ, primāri, protams, pusaudža uzklausīšana un attiecību veidošana ir vecāku pienākums un atbildība. Vecāki, kas grib un cenšas bērnus iedrošināt uz sarunu, nereti atduras pret pusaudzi, kurš ir noslēdzies vai vecākiem neuzticas – nerunā, nestāsta, novēršas no palīdzības.

Patiesībā attiecību stiprināšanā pietiktu, ja vecāki pusaudžiem veltītu 15-20 minūtes dienā, tas nav daudz, taču šim laikam jābūt kvalitatīvam. Turklāt svarīgi ievērot dažādus pamatprincipus, lai pusaudzis pie vecāka vērstos brīdī, kad radušās grūtības vai sasāpējušas emocijas, tā skaidro psiholoģe Diāna Gema.

Psiholoģe novērojusi, ka lielākoties starp vecākiem un bērniem pastāv komunikācijas grūtības, Pusaudži nāk pie vecākiem, kad viņi vēlas būt sadzirdēti, uzklausīti, saprasti. Vecāki, bieži vien, labu gribot, pusaudža jūtas “paslauka zem paklājiņa”. Piemēram, pusaudzis atnāk mājās un stāsta, ka viņam bija konflikts ar draugu. Vecāki mierina bērnu un saka: “Ai, nu beidz, viss taču ir kārtībā, gan jau jūs izlīgsiet. Viss ir labi.” Principā, tas, ko vecāki pasaka bērniem tajā brīdī ir – tas, kā tu šobrīd jūties, tam nav vietas.

Tādējādi mēs gribam palīdzēt un nomierināt, taču patiesībā nemākam klausīties un pieņemt bērna jūtas. Mēs uzreiz gribam viņus “noairēt” uz kādu risinājumu, ko tu varētu vai nevarētu darīt šajā situācijā. Tā rodas lielākās grūtības, kas ir komunikācijā ar bērniem. Bērns vienkārši grib pastāstīt, ka viņam ir slikti. Grib, lai viņu uzklausa. Samīļo! Lielākoties mums pat nav jādod nekādi praktiski ieteikumi, ko varētu darīt, lai šo situāciju uzlabotu. Šādi rodas situācijas, kas bērnam rada sajūtu, ka nav jau jēgas – mani tāpat nesaprot.

Diāna Gema uzsver, ka vecākiem ir jāredz  jau laikus, ka kaut kas nav kārtībā, vislabāk būtu pateikt: “Es redzu, ka tu jūties slikti. Tu droši vari padalīties, ja tu vēlies.” Vecāku uzdevums ir iedot sajūtu, ka es esmu blakus, es esmu tev līdzās. Kad bērns būs gatavs, tad viņš atnāks.

Būt par vecāku ir milzīgs izaicinājums, tādēļ Diāna Gema aicina: “Mums  ir jānoliek savs ego maliņā un nereti ir jāiet pret dabiskām reakcijām. Jāmācās audzināšana ar prātu. Nav viegli domāt, ko mēs sakām un kā mēs sakām. Mēs visi esam cilvēki, mēs visi nogurstam, mēs visi šad tad rīkojamies impulsīvi. Arī vecākiem ir jāiemācās atvainoties situācijās, kad mēs esam nepareizi rīkojušies. Tas ir svarīgi.”

Tādēļ, mīļie vecāki, palīdziet savam bērnam, esiet patiesi, svarīgi ir saprast medaļas īsto pusi, zināt, kādas ir svarīgākās tikumiskās vērtības, nerīkoties ar “aklu mātes mīlestību”!

Lietišķā etiķete- viena no panākumu atslēgām

Būt pieklājīgam ir izdevīgi vienmēr un visur. Pieklājība ir pasaulē vienīgais

ieguldījums, kas neko nemaksā, bet nodrošina neizmērojamas dividendes – apkārtējo cilvēku cieņu, kas ar laiku var pāraugt mīlestībā un draudzībā, spēju saglabāt iekšējo harmoniju un, ja nepieciešams, pārvarēt stindzinošo kautrību. (Gita Gulēna)

Ignorēt etiķetes principus un uzvedības normas nozīmē tīši izjaukt pieņemtās attiecību normas. Atteikties no gadsimtos pārbaudītām un vispārpieņemtām normām. Diemžēl ir ne mazums cilvēku, kuri uzskata, ka ievērot uzvedības normas nav vairs stilīgi. Taču šie sīkumi veido mūsu dzīvi, nosaka saskarsmes noteikumus, palīdz pieņemt pareizo lēmumu dažādās situācijās. Eksperti etiķeti definē kā komunikatīvās uzvedības paraugu un ideālu. Etiķetes ievērošana liecina par kultūras pakāpi un civilizācijas līmeni.

 

Lietišķās etiķetes būtība ir mazināt sadursmi. Etiķete nosaka sadursmes noteikumus starp dažādiem dzimumiem, vecumiem, konfesionālām un citām sabiedrības grupām.

Etiķete – komunikatīvās uzvedības paraugs un ideāls.

Labi audzināts ir tas cilvēks, kurš redzot citu cilvēku kļūdas, cenšas tās neievērot un izvairās no pamācošiem padomiem. 

”Tā ir prasme noslēpt to, ka ļoti augstu vērtējat sevi un visai zemu savu sarunu biedru.” M.Tvens

 Pārzināt etiķeti ir svarīgi, lai 

….atstātu lielisku iespaidu un radītu pozitīvu tēlu,

….atklātu sociālās prasmes un demonstrētu respektu, pietāti pret citiem,

…. veidotu pārliecību par sevi kolektīvā un profesionālajā saskarsmē,

…. nepieļautu mulsinošas, neērtas situācijas,

….nodrošinātu sev sasniegumus profesionālajā jomā.

 

Kur jūs varat pielietot lietišķās etiķetes principus?

 

Radot par sevi labu pirmo iespaidu visur un vienmēr.

Komunikācijā ar citiem.

Plānojot savu karjeru.

Uzstājoties.

Izvēloties atbilstošai situācijai piemērotu apģērbu.

Pārzinot galda etiķeti, lai varat justies brīvi pie galda.


 

Pirmais iespaids


30 sekundēs


     Cilvēki novērtē Jūsu:                                               

ekonomisko stāvokli                                           

izglītības līmeni                                                    

stāvokli sabiedrībā                                               

izsmalcinātības līmeni                                    

veiksmes līmeni


4 minūtēs


 Cilvēki nospriež par to, vai jūs esat:

uzticams                               

žēlsirdīgs

līdzjūtīgs

drošs

inteliģents

nedrošs

pazemīgs

 pieticīgs

draudzīgs

konfidenciāls

 

Lietišķā apģēŗba kodekss

  • Tas, kā jūs ģēŗbjaties, ir svarīgākā neverbālā komunikācija, kā jūs parādāt sevi.

  • Jūsu apģērbs izsaka piemērotību, veiksmi, uzticamību un inteliģenci.

  • Paļaujaties vairāk uz konservatīvā tipa stilu.

  • Izvairieties no kliedzošām krāsām un apdrukātiem apģērbiem

  • Pārliecinieties, vai jūsu drēbes ir kārtīgi izgludinātas, tīras.

 

Lietišķās sievietes tēls

Tumšs divdaļīgs konservatīvs kostīms – pogājamā žakete + svārki garumā līdz ceļgaliem vai bikses.

Balta vai gaišas krāsas blūze bez dziļa izgriezuma.

Melnas labi nospodrinātas kurpes ar  1-1,5 collas papēdi.

Neatkarīgi no gaisa temperatūras, miesas krāsas zeķes vai zeķbikses.

Nedrīkst pārspīlēt arī ar smaržām un dekoratīvo kosmētiku.

 

Nav ieteicams

-pārāk svinīgs tērps, ja tas nav atbilstošs situācijai.

-dekoltēts tērps.

-sporta tērps un sporta apavi.

-ielas apavi telpās (zābaki)

-pārāk daudz dārglietu.

 

Lietišķais stils nepieļauj sievietēm sabiedrībā ierasties

-šaurās, pieguļošās biksēs.

-šortos.

-pārāk īsos svārkos (mini).

-svārkos ar dziļiem šķēlumiem.

-pārāk spilgtā, izaicinošā tērpā, ar atkailinātu vēderu, nabu utt.

-zeķēs ar rakstiem, zeķbiksēs krāsainās un ar rakstiem.

 

Lietišķa vīrieša tēls

 

Lietišķa vīrieša apģērbs ir uzvalks.

Krekls ar vienu kabatu, cietu apkaklīti un garām piedurknēm. Balts, zilgans, krēmkrāsas u.c. gaišie toņi.

Kaklasaite pēc gaumes, pieskaņota kreklam un uzvalkam.

Biksēm jābūt atbilstoša garuma ar saskaņotu jostu.

Zeķes – tumšas, vēlams melnas, baltas nav piemērotas (ja vien tas nav viesmīļa apģērbs).

Apavi – tumšas kurpes.

Rotaslietas – nekādu aproču, auskaru.


 

Krāsas un to pielietojums lietišķajā apģērbā, krāsu psiholoģija.

 

Baltā

Gaisma, tīrība, miers, klusums, atturība, godīgums

Melnā

Nakts, bēdas, depresija, lepnība, atturība, izsmalcinātība, stabilitāte, neatlaidība, koncentrētība. Visdārgākā un vispieticīgākā.

Sarkanā

Spēks, enerģija, drosme, uzdrīkstēšanās, neatkarība, atbildība, tieksme pēc pašapliecināšanās.

Dzeltenā

Prieks, atslābināšanās, svētki, jautrība, jaunrade, skaistums, brīvība, griba, pacietība, optimisms.

Zaļā

Uzticība, cerība, līdzsvars, pastāvīgums, godkārība, neatlaidība, tieksme dominēt un uzsvērt savu unikalitāti.

Zilā

Svētīgums, garīgums, pacietība, taktiskums, taisnīgums, iekšējā harmonija, miers, savaldība.

Pelēkā

Cieņa, dabiskums.

Violetā

Kaislīgums, garīgie meklējumi.

Rozā

Maigums, nenopietnība.

Oranžā

Radošums, entuziasms, ārišķība.

 

“Saulespuķe” J.Endzelīna Kauguru pamatskolas informatīvais izdevums 2023. gada aprīlī.

 
 

 

Saulespuķe - 27

Tici, ka dzīve ir dzīvošanas vērta un tava ticība radīs realitāti. Nebaidies dzīvot!

                                                                               (Viljams Džeims)

 

Kas ir kas?

Runājot par atkarībām, mēs bieži vien zinām tikai dažas izplatītākos, “tradicionālos veidus”, tomēr atkarību ir ļoti daudz un tās spēj radīt milzīgas problēmas gan pašiem atkarīgajiem, gan apkārtējiem. Tomēr, uzzinot par tām vairāk, tev ir iespēja laicīgi pieņemt lēmumu nelietot kaitīgas vielas, neaizrauties ar pārlieku “ievelkošām” nodarbēm utt. Ceram, ka šeit atrodamā informācija tev palīdzēs izdarīt pareizo izvēli.

 

Vielu atkarība

Tu jau droši vien zini, ka Latvijā un citur pasaulē tev, taviem draugiem un draudzenēm ir pieejamas daudzas vielas kā, piemēram, alkohols, narkotikas, cigaretes, kuras lietojot, rodas atkarība.

Marihuāna ietekmē centrālo nervu sistēmu, marihuānas sastāvā ir tetrahidrokanabinols, kas ir halucinogēna viela, kuras iedarbībai var būt dažāda intensitāte. Ja efekts ir viegls, tiek sajusts iluzors prieks. Atvieglojums, kaut realitātē var būt citādāk. Lielākas devas var ietekmēt psihi spēcīgāk un radīt halucinācijas. Ilgstoša šo vielu lietošana ļoti ietekmē kognitīvās funkcijas. Tetrahidrokanabinols smadzenēs var atrasties vēl ilgi pēc to lietošanas - reizēm 3 mēnešus, un visu šo laiku tas ietekmē smadzenes.

 

Alkohola atkarība

 

Atkarību no alkohola visbiežāk apzīmē ar jēdzienu alkoholisms. Tāpat kā jebkura cita atkarība, alkoholisms ir slimība.

Alkoholisms, ja tas netiek ārstēts, var novest cilvēku pie psihiska sabrukuma vai letālām sekām.

Kādas ir alkohola atkarības pazīmes

Kontroles zudums – progresējoša parādība, sāk lietot alkoholu, kad tas nemaz nav vajadzīgs, līdz pilnībā zaudē kontroli.

Slimības attīstība – alkoholiķis alkoholu vēlas lietot arvien biežāk, kļūst aizvien apsēstāks ar dzeršanu un interese par saviem pienākumiem kļūst aizvien mazāka.

 

Atteikšanās – kad alkoholiķis pārstāj dzert, viņam var rasties dažādas psihiskas problēmas – nelabums, vemšana, galvas sāpes, drebuļi, nervozitāte, halucinācijas utt.

Personības izmaiņas – alkohola ietekmē izmainās cilvēka raksturs, viņš kļūst savādāks (agresīvāks, runātīgāks, bezkaunīgāks u.c.)

Prāta aptumsums – amnēzijas forma, kuras laikā alkoholiķis nespēj atcerēties, kas noticis.

Pārmērīga alkohola lietošana rada augstāku risku saslimt ar aizkuņģa dziedzera, mutes, mēles un kakla vēzi. Var izraisīt aknu vēzi, var novest pie sirds muskuļu saslimšanām vai sirds darbības apstāšanos. Alkohols rada ne tikai fiziskas, bet arī garīgas rakstura problēmas.

 

Smēķēšana un nikotīna atkarība

 

Smēķēšana un degošas tabakas dūmu ieelpošana caur muti, kuras rezultātā rodas daudzas slimības, piemēram, ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu slimības un hronisks bronhīts.

Pastāv divu veidu nikotīna atkarība:

Psiholoģiskā atkarība – cigarešu smēķēšana ietver sevī automātiskas atkārtotas rīcības rituālu, kas saistīts ar dažādiem apstākļiem  {atpūta, atbilde uz stresu, intelektuālā stimulācija, morāles celšana, bara instinkts)

Fiziskā atkarība – organisma vajadzība pēc nikotīna skaidrojama ar šīs vielas iedarbību uz nervu sistēmu.

E – cigaretēs tāpat kā parastajās sastāvā ir nikotīns, un tā ir inde. Nikotīns tiek lietots kukaiņu un žurku indēšanā.

E- cigarešu šķidrumā, kas ir 10 miligrami iekšā ar to var nogalināt vismaz 10 zīdaiņus. Tā ir inde. 0,5 līdz 1mg uz kg svara ir nāvējoša deva cilvēkam, tā saka plaušu slimību speciālists Alvils Krams. Kad bērni un pusaudži smēķē, viņi aizkavē smadzeņu attīstību. Jo jaunāks sāc, jo vairāk tiek aizkavēta smadzeņu attīstība. 

Propilēnglikola un glicerīna lietošana var izraisīt respiratorās sistēmas kairinājumu un izraisīt astmu. Un kas notiek šūnās, šūnu genomā ir tās pašas pārmaiņas, kas notiek plaušu vēža gadījumā.

 

Procesu atkarība

 

Mūsu dzīve vairs nav iedomājama bez interneta, mobilā telefona, televīzijas, datorspēlēm un citām tehnoloģijām.

Procesu atkarība ir salīdzinoši jauns atkarību veids, kas saistīts ar pārlieku aizraušanos ar jaunajām tehnoloģijām, datorspēlēm, telefonu. Šīs nodarbes izraisa prieku, pozitīvas emocijas, kuras cilvēki nespēj rast reālajā dzīvē, vai saskarsmē ar līdzcilvēkiem, līdz cilvēki arvien vairāk laika pavada spēlējot, čatojot utml. un nespēj vairs bez viedierīcēm dzīvot. Visiem atkarīgajiem sākotnēji ir eiforijas sajūta, un, ja kāds to atņem, cilvēks ir aizkaitināts. Tāpat kā citu atkarību gadījumā arī procesu atkarīgajiem rodas problēmas attiecībās ar tuviniekiem. Bieži šis laiks tiek saistīts ar fizisko veselību- redzi, stāju, vispārīgo fizisko attīstību. Parasti bērniem no 3-10 gadiem pie tālruņa nevajadzētu pavadīt vairāk par 30 minūtēm dienā, vecumā no 10- 13 gadiem ne vairāk par stundu, no 14- 15 gadiem divas stundas. Nenoliedzami būtisks ir vecāku piemērs  – ja tētis un mamma parādīs , ka pasaulē ir daudz citu interesantu lietu. Ļoti palīdz, ja ģimenē jau kopš  laika gala ir izstrādāti noteikumi, un tos ievēros arī vecāki.

 

Atkarība attiecībās

 

Mēs visi esam emocionāli cilvēki un vēlamies, lai mūs mīlētu, lai mums būtu kāds ko mīlēt, lai apkārt būtu draugi, ar kuriem kopā pavadīt laiku.

Ir pavisam dabiski, ka cilvēki veido tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Attiecību sākuma posmā mēs otru cilvēku idealizējam, nespējot viņā saskatīt jebkādas sliktās īpašības vai trūkumus. Var gadīties, ka kļūstam pārņemti ar otru cilvēku, domājam un sapņojam  tikai un vienīgi par viņu. Šo jūtu pārņemti, protams, nevēlamies atzīt, ka šis cilvēks, piemēram, lieto alkoholu, narkotikas, spēlē azartspēles, smēķē, tādēļ mēģinām rast šīm lietām izskaidrojumu, aizbildinājumus. Vēloties palīdzēt mēs  pat reizēm pievienojamies, lietojot kopīgi kādu atkarību, rezultātā paši varam kļūt atkarīgi  no šīm attiecībām, jo nevēlamies pamest otru cilvēku vienu. Un tā jau ir līdzatkarība.

Tāpat atkarība attiecībās var veidoties, kad viens cilvēks sāk izvirzīt savus noteikumus otram, ka bez viņa nespēj dzīvot, aizies bojā utt., bet otrs aiz žēluma, vainas izjūtas vai kādu citu līdzīgu emociju dēļ pilda viņa lūgumus, saglabā attiecības. Šāda atkarība attiecībās agri vai vēlu nonāk pie sabrukuma.

 

Atkarība no iepirkšanās

 

Jēdziens “atkarība no iepirkšanās” nav tikai tukša skaņa – tā ir reāla atkarība, kas rada tikpat reālas problēmas kā alkoholisms, narkomānija un citas.

Iepirkšanās ir kā “zāles”, kas palīdz aizmirst par visām nebūšanām, iepriecina un pat relaksē, taču tā var kļūt par nekontrolējamu atkarību. Cilvēki, kas kļuvuši atkarīgi no iepirkšanās slēpj savus nevajadzīgos pirkumus un tēriņus no savas ģimenes. Lielveikali, kas ar savu preču pārbagātību, neskaitāmajām akcijām sastopami teju uz katra stūra, tikai pastiprina vēlmi iepirkties. Šādos apstākļos cilvēkam jāmēģina atrast sev citas nodarbošanās un laika pavadīšanas veidus, piemēram, grāmatu lasīšana, sporta zāles apmeklējums, pastaiga, kino utml.

 

Labāk domāt pirms rīcības, nekā pēc tam.                   (Dēmokrīts)

Kārdinājums vienmēr tērpies zīda kleitā.                 (Gomess de la Sema)

 

Atkarība no ēšanas

 

 Pie ēšanas jeb uzvedības traucējumiem, kas saistīti ar ēšanu, var pieskaitīt tādus traucējumus, kā nervozā (neirogēnā) anoreksija, nervozā būlīmija, izmainīta apetīte.

Anoreksija ir nopietna saslimšana, letalitāte visai augsta (8 -12%) (nāve var iestāties nepietiekamas asinsapgādes, pneimonijas vai citu infekciju dēļ), vai arī tādēļ, ka pacients pilnībā atsakās no ēdiena.

Vairums pacientu slēpj pamata uzvedības traucējumus, kas ir vērsti uz ķermeņa masas zaudēšanu (var atteikties ēst kopā ar ģimeni vai publiskās vietās, mēdz ēdienu slēpt un pēc tam izmest.) Anorektiķiem ir dīvaina attieksme pret ēdienu – ēdiens nereti tiek sagriezts gabaliņos, tas tiek kārtots uz šķīvja. Anorektiķi paši noliedz savus ēšanas traucējumus.

Bulīmija - ēšanas traucējumi, kurai piemīt slimīga vēlme uzņemt barību.

Klīniskās īpatnības – biežas, atkārtotas barības uzņemšanas lēkmes, kad tiek uzņemts nekontrolēts barības daudzums, pacients ēd visu pēc kārtas, var uzņemt līdz 10 000 kalorijām ar mazu intervālu līdz 2 stundām. Pacientiem ir raksturīgs depresīvs noskaņojums, izjūt kaunu, jūtas vainīgi. Lai izārstētu bulīmiju ir jānormalizē ēšanas paradumi un vienlaicīgi jāveic psihoterapija.


 

Attiecības ir kā deja, kuras laikā ar partneriem šurpu turpu joņo enerģija. Dažas attiecības ir lēna, drūma deja ar nāvi.       ( Koleta Doulinga)


 

Atbalsta tālruņi

Bezmaksas psiholoģiskā atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem  29323202

Krīžu un konsultācijas centrs “Skalbes”

Kā atmest smēķēšanu?  67037333

Psiholoģiskais atbalsts bērniem un pusaudžiem 116111

Aktuāla informācija par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem www.esparveselibu.lv 

 

 

Kā man gribētos izkāpt pašam no sevis laukā un kaut vienu dienu pastaigāt sev pakaļ, un kā svešiniekam pavērot sevi.  Vai tad es vairs gribētu iekāpt sevī  atpakaļ - nezinu.     (Arvīds Skalbe)

 

“Saulespuķe” J.Endzelīna Kauguru pamatskolas informatīvais izdevums 2022. gada novembrī.

Izmantoti biedrības “Esi brīvs” materiāli.

 

 

2017.gada marts Nr. 22

Par grūto vecumu

“Katru vecāku lielākā vēlēšanās ir nodrošināt saviem bērniem laimīgu bērnību un pusaudžu gadus. Taču šis uzdevums nemaz nav tik vienkāršs, ņemot vērā, ka tieši tīņu vecums mēdz būt vissarežģītākais attiecībās ar vecākiem. Tāpēc vecākiem ir svarīgi izveidot veselīgas un uzticības pilnas attiecības ar savu pusaudzi,” pieredzē dalās Marta Kukarane, dzīvesstila blogere un mamma pusaudzim.

Patiesībā veiksmīgam bērna un vecāku dialogam pamatus jācenšas likt no mazotnes, jo tieši ģimene ir tā vieta, kurā bērnam veidosies viņa laimes sajūta un pozitīvs skatījums uz pasauli.

Tomēr, bērnam pieaugot, laimes koeficientam ir tendence samazināties. Nereti tieši vecāku kategoriskā attieksme pret pusaudža vēlmēm rada draudīgu plaisu abu pušu komunikācijā. Tāpēc svarīgi ir ievērot dažus padomus:

Uzklausīšana.

Nav svarīgi, cik vērtīga jums šķiet informācija, ar kuru bērns nolēmis dalīties,- uzklausiet un izrādiet interesi. Bērnam ir būtiski apzināties, ka tieši vecāki ir tie cilvēki, ar kuriem izrunāt sev būtiskāko. Dienas noslēgumā veltiet savam bērnam kaut vai 10 minūtes nedalītas uzmanības.

 

Pārdomāta reakcija.

Ja situācija vai sarunas temats jūs nepatīkami pārsteidz, reaģējiet mierīgi un nosvērti, centieties izskaidrot lietas, atbalstot bērnu un piedāvājot risinājumus. Galvenais- neaizbiedējiet! Piemēram, bērns paziņo, ka pagaršojis ciemos alkoholu vai klasesbiedrs aicinājis ievilkt pirmo dūmu. Mēģiniet risināt situāciju be4z histērijas!

 

Mūsdienīgs skats uz dzīvi.

Ticiet- replika, ”kad mēs augām ”īsti nepalīdz. Laiks rit, un pasaule un tehnoloģijas attīstās. Jūs tikai iegūsiet, ja mēģināsiet iedziļināties tajā, kas ir svarīgs jūsu bērnam šodien un tagad. Neapstrīdiet bērna izvēles un nešausminieties par tām!

 

Gudra uzraudzība.

Ļaujiet pusaudzim izmantot viņa iemīļotās mūzikas vai filmu vietnes, piemēram Netfix vai Spotify, lietojot kopīgus pieejas datus. Iespējams izveidot un pārraudzīt arī pusaudža bankas karti, ja tāda ir. Tādejādi pusaudzim tiks dota sava rīcības brīvība, tomēr viņš apzināsies, ka ir atkarīgs no vecākiem.

 

Pienākumi.

Visatļautība nav labākais variants, kā “draudzīgi sadzīvot” ar pusaudzi. Ir labi, ja liekat justies viņam vajadzīgam mājas dzīvē. Vienojieties par konkrētiem pienākumiem, kas gulstas tieši uz viņa pleciem – kaut vai veļas izžaušana, kaķa vai suņa pabarošana, iepirkumu izkrāmēšana utt.

Pacietība, izpratne un spēja ieklausīties – tie ir burvju vārdi ceļā uz labām attiecībām ar pusaudzi. Jums noteikti izdosies!

 

10 padomi, kā audzināt bērnus, lai tie izaugtu par atbildīgiem , uzņēmīgiem un izglītotiem cilvēkiem.

 

Krāt un ekonomēt!

Bieži saviem bērniem mēs mēdzam iedot kabatas naudu, katrā ģimenē ir savi paradumi, cits māca krāt, cits tūlīt iztērēt, bet ierosiniet saviem bērniem šādu eksperimentu.

Paņemt trīs aploksnes, uz vienas uzrakstīt Velosipēds, uz otras Saldumi, uz trešās Rotaļlietas. Piemēram, savu sakrāto kabatas naudiņu ielikt aploksnē “Saldumi”, doties uz veikalu tūlīt to iztērēt, nebūs ne saldumi, ne naudas. Ilgāks laika periods būs jāiegulda, liekot naudu aploksnē “Rotaļlietas”. ”Velosipēdu” nāksies krāt ilgāk, bet iegūsiet dāvanu, par kuru tik ilgi esam sapņojuši.

 

Uzskaite

Ja dodiet bērnam kabatas naudu, tad arī pieprasiet atskaitīties, kā viņš to ir iztērējis. Pastāstiet par savu ģimenes budžetu, cik naudu ģimene nopelna, kāds darbs ir jāiegulda, kuri tēriņi ir neizbēgami, kuri obligāti, kādi maksājumi ir jāveic.

 

Cienīt darbu!

Jāsaprot, ka nauda tiek nopelnīta ar darbu. Audziniet savu bērnu, tā , lai viņš saprastu, ka svarīga ir pienākuma apziņa, atbildība par savu uzticēto pienākumu. Iegaumēt to, ka palīdzēšana mājas darbos ir svēts pienākums. Izveidojiet mājas darbu sarakstu, kuri jāpaveic jebkurā gadījumā un kuri ir tie darbi vai darbiņi, par kuru paveikšanu var saņemt apbalvojumu.

 

Tērēt ar prātu!

Piemēram, ziemas zābaku  vietā nopirkt kaudzi konfektes, taču likt saprast, ja nebūs zābaku, tad ziemā sals kājas.

 

Dzīvot saskaņā ar iespējām!

Piedāvāt sarīkot dzimšanas dienas ballīti, izmantojot konkrētu naudas summu. Atļaut rīkoties patstāvīgi, nepārsniedzot izdevumus.

 

 

Prasme sarunāties ar naudu!

Likt saprast bērniem, ka nauda neaug kokos, vai nedzīvo vecāku naudas maciņā. Tā ir jānopelna ar grūtu darbu, ar pacietību. Jārēķina, jāpārdomā, jāskaita iegūtie naudas līdzekļi.

 

Ieguldīt!

Jāmāca, kā gudri rīkoties ar iekrātiem naudas līdzekļiem, kā pareizi tos ieguldīt. Piemēram, var likt iekrāto naudu iedot tētim, bet tētis pēc ilgāka laika atdos ar procentiem.

 

Uzņēmība!

un likt saprast, ka pie bagātības var tikt ar izglītību, čaklu darbu un paša gribasspēku.

 

Labdarība!

Pārrunāt, ka būt bagātam ir labi tādēļ, ka var palīdzēt citiem darot labus darbus, ziedot naudu, cik tu vēlies dzīvnieku patversmēm, slimiem bērniem, kādu gandarījauma sajūtu sniedz cilvēka labestība.

 

Atdot parādus!

Ja gadās aizņemties naudu, tad nauda ir obligāti jāatdod, tādā gadījumā audzinot atbildību, godīgumu un pienākuma apziņu. Iemāci to atbildības sajūtu, ja neesi pārliecināts, vai to spēsi – tad neaizņemies!

 

Atslēgas, kas nodrošinās dzīves sasniegumus

 

ü  Līdzīgs pievelk līdzīgu.

 

ü  Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt un Tevī.

 

ü  Ja kaut ko ieraugi apkārtnē, un tas raisa noteiktas domas un emocijas, tātad tas ir viss arī Tevī, Tev šajā situācijā jāierauga kāda mācība.

 

ü  Ja Tev kaut kas nepatīk citos, tad tas piemīt arī Tev.

 

ü  Ja Tu no kaut kā vairies, tātad aiz tā slēpjas sāpes un bailes.

 

ü  Kaut ko darot, esi klātesošs.

 

ü  Esi klātesošs tajā, kas notiek. Ja rodas vēlēšanās aizbēgt, ieraugi, kā Tu to dari.

 

ü  Aizmirsti par cenšanos būt stipram. Īstais spēks slēpjas mīlestībā un uzmanībā pret sevi un apkārtējiem.

 

ü  Domā par to , ko vēlies iegūt, nevis par to, ko nevēlies.

 

ü  Negatīvās emocijas neatnes to, ko Tu vēlies, bet gan to, ko Tu nevēlies.

 

ü  Sapņi fantāzija rada Tev potenciālu.

ü  Nemēģini izmainīt pasauli un apkārtējos cilvēkus. Maini sevi, ja izmainīsi sevi, mainīsies apkārtējā pasaule un cilvēki.

 

ü  Nekad nedomā par to, ko cilvēks var Tev dot, vai arī, ko Tu vēlies no viņiem dabūt, Tā rīkojoties Tu zaudē savu pievilcību.

 

 

Mīļas atziņas

 

Bērni ir kā mazas saulītes, kas nes siltumu un laimi mūsu dzīvē.

 

Kā šo dienu ar saviem mīļajiem pavadīsi Tu?

 

Bērniem un vecākiem vajadzētu iedot divas lietas: saknes un spārnus.

 

Grāmatas bagātina mūsu dzīvi un noder vairākiem mērķiem: tās motivē bērnus skatīties, runāt, pieskarties un atklāt.

 

Kristīne Somere:

Bērni patiesībā vecākiem ļoti daudz ko dod. To pat nevar aprakstīt vārdiem. Viņu apskāvieni, atzīšanās mīlestībā, smieklīgie vārdi, pirmie soļi, dejas, dziesmas...pat tikai ieraudzīt guļošo eņģelīti. Pirmajos piecos gados no bērna staro tik daudz laimes, ka tā pievelk pieaugušos kā magnēts.

Arī pēc tam. Caur bērniem Dievs vecākiem dod tik daudz, ko par nekādu naudu nenopirksi. Tu pat neesi gulējis, bet Tev no rīta tiek dots jauks smaids un jaunas iemaņas. Taču, lai iegūtu visus šos bonusus, ir jābūt spēkam un vēlmei to visu izbaudīt.

No bērniem plūst šī laime katru minūti. Tas, kā viņi smaržo, smejas , lamājas, apvainojas, mīl, draudzējas, iepazīst pasauli, - tas viss nevar neiepriecināt mīloša vecāka sirdi. Laime mūsu sirdī arī ir vislielākā balva par mūsu rūpēm un grūtībām.

Taču esiet piesardzīgi ar šo laimes sajūtu, to var viegli pazaudēt, jo ir kaut kur jāskrien, bērni taču neaizbēgs, viņš taču neko nesaprot, viņam vienalga, kas viņu šūpo, attiecības ar bērnu bieži vien neiekļaujas mūsu izpratnē par attiecībām, mums nav laiks palūkoties vai skolnieks ir izmācījies, nav laika pētīt sienāžus , nav spēka, lai kopā zīmētu, lasītu, līmētu. Visi spēki palika darba vietā.

Nav spēka vispār un nav arī laika tam, lai vienkārši ieskatītos bērnam acīs. Tik ļoti kādreiz gribas apstādināt kādu skrienošu mammu ar akmens seju un pateikt: “Apstājies! Vislielākais brīnums Tev ir blakus, Un tas nevar gaidīt!”

Esiet taisnīgi! Sadarbojieties ar skolu un skolotājiem! Neaprunājiet bērnu skolotājus viņiem dzirdot. Tā ir tik slidena taciņa.

Samīļojiet, priecājieties par dzīvi kopā ar viņiem, smejieties kopā, runājiet par neko, nekur nesteidzoties, priecājieties par pirmajām iegūtajām zināšanām, par lasītprasmi, rakstītprasmi, par pirmo sasniegumu , par klases biedru sasniegumiem, par skolotāju, novērtējiet savu un citu darbu. Atklāsim šo pasauli kopā. Ir tik daudz iespēju, lai kopā ar bērniem piedzīvotu laimi.

Tekstlodziņš: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas
vecāku avīze “Saulespuķe”
2017. gada martā

 

 

 

2016.gada novembris Nr. 21

        

Pasaule ir sarežģīta, bet nav arī tā, ka nepavisam nav izzināma.Ir ļoti daudz skaidru, vienkāršu lietu, pie kurām pieķerties apjukuma brīžos, var iet uz priekšu dzīvē, par pamatu ņemot pozitīvo, skaidro, tveramo.

                                                                           (V.Kaščejevs)

Mēdz teikt, ka lielākie eksperti bērnu audzināšanā ir cilvēki, kam nav bērnu. Jo no malas tiešām viss izskatās vienkārši – jādara tā un jādara šitā. Dzīvē ir krietni sarežģītāk. Tomēr ir ieradumi, ko var mainīt soli pa solim.

9 lietas, ko vecāki var darīt labāk savās attiecībās ar bērniem:

Kā parasti

Labāk tā

Sniedz gatavas atbildes

Atbild, ka nezina, un iesaka, kur meklēt atbildi

Visu laiku veltī bērnam, aizmirstot par sevi

Atvēli laiku arī sev, radot emocionālā līdzsvara piemēru bērnam

Risina problēmas sekas

Meklē un risina problēmas cēloņus

Saka: “Esi kā viņš!”

Saka: “Esi tu pats!”

Norobežo no riska

Ļauj kļūdīties

Saka: “Tā darīt nedrīkst!”

Saka: “Tā darīt nav vērts!”

Cenšas būt pareizs

Cenšas būt dabisks un atvērts

Rāda, kā jādara

Iesaka, kā to labāk izdarīt

Pieprasa nekad nemelot

Rāda paraugu, kā dzīvot bez meliem

 

              Kā pieradināt bērnu pie darba?

 

   Kā ieaudzināt bērnā vajadzību pēc darba?

Pirmais nosacījums:

   Ja jūs gribat, lai bērns nebūtu slinks, kopš agras bērnības izmantojiet viņa vēlēšanos strādāt, dodiet bērnam iespēju veikt viņa spēkiem atbilstošu darbu. Maziem bērniem ir patiesa vajadzība darīt visu tā, kā to dara pieaugušie tuvinieki. Ja bērnam ģimenē tiek dota iespēja apmierināt šo vajadzību, tad pirmais solis ceļā uz turpmākā slinkuma pārvarēšanu ir sperts.

Otrais nosacījums:

   Jau pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem ģimenēs noteikti izvirzīt pastāvīgus pienākumus. Izvirzot bērnam noteiktu pienākumu un periodiski to kontrolējot tā izpildi, tiek paaugstināta bērna pašcieņas pakāpe, viņam tiek veidota sava noderības, nepieciešamības izjūta. Pašcieņa, noteikta pašpaļāvības pakāpe ir svarīgākā iezīme, tā ir garantija, ka savlaicīgi izveidosies vajadzība pēc pastāvīga darba. Izraudzīties bērnam šādu pastāvīgu pienākumu nav viegli. Ir vajadzīga laiks un atjautība, lai iegūtu vislielāko labumu no šī audzināšanas paņēmiena. Pirmkārt, uzdevumam, kas izvirzīts bērnam, jāatbilst viņa vecumam, otrkārt, tam jābūt pastāvīgam, treškārt, pienākumam jābūt nevis speciāli izdomātam, bet gan patiešām nepieciešamam ikdienas dzīvē.

Trešais nosacījums:

   Ļoti svarīgi ir pareizi novērtēt bērna darbības. Nav liela nelaime, ja bērns sākumā kļūdās. Esiet pacietīgi un ļaujiet bērnam pārliecināties par to, ka viņš spēj labi veikt uzticēto pienākumu.

Ceturtais nosacījums:

   Nekādā gadījumā pie neveiklas, gausas un nepareizas darbības neteikt : “Tu nespēj.” Bērns pakāpeniski zaudē ticību saviem spēkiem, sāk visai zemu vērtēt savas iespējas un spējas, viņam veidojas vispārīgs negatīvs ieskats par sevi. Šādi emocionāli pārdzīvojumi, kļūst par pamatu tādas personības izveidei, kurai trūkst pašpaļāvības.

Piektais nosacījums:

   Vecāku audzinošā formula “tu vari” nostiprina bērnā paļāvību uz sevi, vairo viņa ticību saviem spēkiem.

Sestais nosacījums:

   Radinot bērnus pie darba, vēl ļoti svarīgs moments – emocionālie pārdzīvojumi darba procesā. Vecākiem jācenšas ne tikai apliecināt, bet pat pastiprināt prieku par labi padarītu darbu.. Visas pozitīvās emocijas, kuras rodas darbā, jāpārdzīvo kopā ar bērnu. Daudz biežāk bērni dzird, ka vecāki sūdzas, ka diena bijusi grūta, ka nācies strādāt vairāk nekā parasti, un redz, ka māte un tēvs ir galīgi nomocījušies. Un cik bieži gaidāmais mājas darbs izraisa īgnumu, neapmierinātību ar to, ka laiks ir jāizšķiež veltīgi. Šāda emocionāla atmosfēra, kas valda ģimenē, pakāpeniski arī bērnā rada uzskatu, ka darbs ir kaut kas bezgala nepatīkams. Var bērnā radīt asociācijas par nogurumu. Cik cilvēks ātri nogurst no darba, kurš viņam nepatīk. Un otrādi – iemīļots darbs sokas viegli, bet, ja arī rodas nogurums, tas ir pat patīkams.

 

“Lai iekļūtu brīnišķīgā pilī, kuru sauc par bērnību, mums jāpārtop, zināmā mērā jākļūst par bērniem. Tikai tad mēs iemantosim viedo varu pār bērnu.” V.Suhomļinskis

 

Kādā ģimenē piedzima puisēns. Vecāki bija bezgalīgi laimīgi.

-               Ļausim dēlam harmoniski attīstīties!- sacīja māte.

-               Audzināsim viņu cēlsirdīgu!- sacīja tēvs.

-               Lai viņš izaug stiprs un veselīgs! – sacīja māte.

-               Lai ar visu sirdi iemīl Dzimteni!- sacīja tēvs.

-               Neaizmirsīsim par garīgumu! – sacīja māte.

-               Iemācīsim valodas!

-               Iemācīsim mākslas!

-               Audzināsim viņu labsirdīgu un jūtīgu!

-               Attīstīsim viņā talantus un spējas!

-               Ieaudzināsim brīvības mīlestību!

-               Patiesības mīlestību!

-               Lai viņš būtu godīgs!

-               Lai pats izvēlas savu ceļu!

Tā tika izveidots audzināšanas ideāls. Un vecāki sāka tiekties pretī ideālam. Viņi zināja audzināšanas patiesības: Cēlsirdību audzina ar cēlsirdību, brīvību audzina ar brīvību, mīlestību audzina ar mīlestību.

Audzinot sevi, audzināja dēlu.

Bet tad notika nelaime – tēvs gāja bojā.

Viens vienīgs posts – aukstums un bads, nabadzība. Visapkārt cietsirdība.

Bet māte loloja sevī ideālu un tiecās tam pretī. Bet apstākļi nebija viņas pusē.

Kā nodrošināt dēlam harmonisku attīstību?

Nav vides, nav apstākļu.

Kā sniegt dēlam valodu zināšanas?

Nav līdzekļu.

Dēlam parādījās mūziķa talants.

Kur to attīstīt?

Dārgi. Nav naudas.

Ir jāpērk dēlam daudz grāmatu, viņš labprāt lasa.

Bet vai pietiks naudas?

 

Puisēns auga.

   Un māte baidījās, ka tik viņš nenoiet no ceļa, dažreiz sauca pie kārtības, kaut ko aizliedza, izvirzīja nosacījumus. Bieži rādīja dēlam tēva fotogrāfijas, stāstīja par viņu.

   Un kaut arī ideāls kusa kā sniegs saulē, māte tomēr nosargāja to, par kuru nebilda ne vārda, bet kurā arvien iegremdēja dēlu. Tas bija garīgums.

   Zēns kļuva par Vīrieti, izgāja ļaudīs..

Un tur ieraudzīja, ka arī pats varēja iemācīties valodas, tāpat kā daži citi, varēja spēlēt klavieres, varēja iestāties universitātē, bet viņš kļuva par strādnieku.

   Reiz vēlu vakarā atgriezies mājās iedzēris, jauneklis nolēma izteikt mātei pārmetumus, ka tā viņu atstājusi pie sasistas siles. Bet viņš ieraudzīja māti gaidām pie durvīm un klusi raudam.

-               Kāpēc tu raudi, māmiņ? – jautāja jauneklis.

-               Dēliņ, - viņa teica, - piedod man!

Un tikai tagad viņš mātes acīs, viņas asarās un balsī sajuta sāpes. Un tikai tagad viņš savā sirdī atklāja, cik dāsni viņam māte bija dāvājusi savu spēku –garīgumu.

                                       (Šalva Amonašvili)

 

Emocionālā vardarbība

   Vārdiem, ko un kā izsakām, ir liela nozīme bērna attīstībā. Vārdi ievaino uz mūžu.

   Bērni nepiedzimst rupjš – to viņš ir kaut kur redzējis, iemācījies, dzirdējis un piedzīvojis. Un vārds, ko visbiežāk ekspluatē pieaugušie ir stulbenis, mežonis, briesmonis. Tas ir kļuvis par sabiedrības komunikācijas sastāvdaļu. Jo biežāk mēs kādam sakām stulbenis, jo biežāk bērns jūtas kā stulbenis, uzvedas kā stulbenis, reaģē kā stulbenis.

   Ja cilvēki apzināsies, ko viņi dara, tad, kā saka, apzināšanās jau ir puse no veiksmes.

   Ja mēs saprastu, ko mēs darām pareizi, mums ir viena izvēle – sākt darīt pareizi, darīt labi. Tā vietā varbūt ieraudzīt, ko bērns ir izdarījis kaut ko labu, paslavēt.

   Braucot mašīnā ar dzīvesdraugu, jau kuro reizi atcerēties, ka aizmugurē sēž bērns, un savstarpēji nekritizēt, neaprunāt visu to, kas noticis nepareizi, ko skolotāja dara nepareizi, valdība dara nepareizi, priekšā kāds cilvēks rīkojas nepareizi. Bet ikdienā ieraudzīt labo.

 

   Veiksmes atslēga ir sadarbība.

 

   Katra ģimene veido savu vērtību sistēmu.

 

   Eiropa balstās uz 7 absolūtām vērtībām, no antīkās pasaules nāk vīrišķība, mērenība, saprātīgums un taisnīgums, no kristīgās pasaules – ticība, cerība, mīlestība.

(I.Matisāne)

 

Kāpēc bērniem virtuālā pasaule ir tik svarīga?

 

21. gadsimta bērni vairs nenodala reālo un digitālo pasauli kā divas atsevišķi, bet gan uztver tās kā vienotu kopumu.

Bērniem un pusaudžiem virtuālā pasaule ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņiem internets ir svarīga vide, kur sazināties ar draugu, spēlēties , pļāpāt.

Vecākiem jārūpējas, lai bērns ierobežotu pavadīto laiku pie datora. Visneaizsargātākā ziņā ir 6- 11 gadus vecu bērnu grupa, jo šajā vecumā bērni nespēj līdz galam saprast digitālo mediju ietekmi,

Tieši tādēļ  jāizskaidro redzētais. Svarīgi, lai bērni un vecāki atrastos pie viena ekrāna, nevis darbotos katrs savā ierīcē.

Pajautājiet bērnam, ko viņam patīk darīt internetā. Ierosiniet kopīgi uzspēlēt kādu attīstošo spēli vai pamācīties izglītojošā lietotnē, tā ievirzīsiet viņa intereses uz jaunu zināšanu apgūšanu.

Lai mazinātu pie ekrāna pavadīto laiku, ģimenes ikdienā vajadzīgi notikumi, kas bērnu aizrauj. Kopīgas fiziskas aktivitātes, rotaļas, pārgājieni u.tml.

Noderēs arī vienkāršu ģimenes tradīciju ievērošana. Piemēram, vienu dienu nedēļā, kad mājās netiek lietots dators, telefons un televizors.

 

Domāšanas māksla ir augstākais skaistums.

Domāšanas māksla nav nekāds noslēpums, arī domātājs nav īpaša ļaužu šķira, ir jābūt skaidrai sirdij un apzinīgumam, ir tikai jāizprot jēdzieni Dzīve. Cilvēks. Radītājs.

Domāšanas māksla ir audzināma un attīstāma. Paraudzīsimies visapkārt: vai kāds teiks, ka nav jārūpējas par labu domāšanu, skaistu domāšanu, sirsnīgu domāšanu, gudru domāšanu.

            (Š. Amonašvili)

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas vecāku avīze “Saulespuķe”

2016. gada novembrī.

 

 

2015.gada decembris Nr. 20

 
  Nr.20

 

Laime ir taurenis, kas nolaižas uz pleca tikai tad, kad tu pārstāj to izmisīgi ķert. Šis taurenis mums nepieder, un vienīgais, ko varam darīt, - turēt durvis atvērtas.

Laime neizskaidro pasauli, bet mazu gabaliņu no tās padara skaistu, neko īpašu neizmainot.

Lasīšana padodas tiem bērniem, kas māk sevi kontrolēt.

Lasi! Izbaudi! Pārdomā!

Ir bērni, kuriem piemīt negatīva emocionalitāte. Viņi ātri sadusmojas, iekuļas strīdos. Ar tādiem ir grūti izveidot produktīvu saskarsmi un dialogu. Bērnam ar tādu iedzimtu emocionalitāti ir jāpalīdz iekļauties sabiedrībā, nevis apkarojot iedzimtās īpašības, bet slavējot labās un pozitīvās izpausmes.

Lasīšana ir nodarbe, kurā nepieciešama uzmanība un pacietība. Ne visiem uzreiz izdodas sevi disciplinēt.

 

Daži ieteikumi, kā attīstīt apzinātu reakciju kontroli:

Spēlēt spēles, kurās bērni gaida savu kārtu ( burtu rakstīšana, kopīga stāsta veidošana, kuģu lādēšana utt.)

Spēlēt spēles, kurās lēnas kustības mijas ar ātrām, gaidīšana.

Spēlēt komandu spēles ar noteikumiem, veidot teātra izrādes, izveidot vārdus no burtiem.

Stāstīt bērniem stāstus, kurus pārrunā.

Piedāvāt dažādas sociālās situācijas, paskaidrot, kā tajās rīkoties.

Apbalvot bērnu katru reizi, kad viņam izdodas labāk vadīt savu rīcību.

                      

Padomi, kā samazināt bērnu negatīvo emocionalitāti:

 

Pieaugušajiem kontrolēt savus impulsus, reaģējot uz bērnu mierīgā veidā.

Uzdevumus sadalīt nelielās darbībās, uzraudzīt, lai bērns netiek pārstimulēts un veic katru darbību.

Piedāvāt lasāmvielu, kas spēj ieinteresēt.

Lasīt bērnam lēni priekšā.

Apbalvot bērnu katru reizi, kad viņam ir izdevies.

Latviešu rakstnieku bērnības atmiņas – tuvinātājas latviskās audzināšanas tradīcijām

 

Bērnība ir ļoti nozīmīgs periods personības tapšanā, un šajā brīnišķīgajā laikā ieliktie pamati lielā mērā nosaka to, kāds bērns būs, kad izaugs liels. Virzība uz pieaugušo pasauli ir likumsakarīga, un tas, kā bērns izjutīs sevi pieaugušo vidē un kā pieaugušie veidos attiecības ar bērnu, noteiks bērna sabiedrisko lomu tālākā dzīvē. Bērnība ir laiks, kad bērnā uz mūžu tiek ielikta spēja orientēties cilvēkos, viņu jūtās, kad veidojas dažādas izpratnes.

Un tieši literārie darbi, kas ir adresēti bērniem var būt kā vērtību orientieri. Vērtīga literatūra, piemēram, rakstnieku bērnības tēlojumi, tie nav tikai ieskati rakstnieka bērnībā tā ir dzīves mācība, cilvēcības mācība. Tajos slēpjas senas un gudras, reālas tautas audzināšanas tradīcijas. Svarīgi ir saglabāt un apzināties šo tradīciju saikni.

Atmiņu tēlojumi parāda arī bērna garīgās pasaules attīstību, atklāj viņa attiecības ar reālo dzīvi, konfliktus un grūtības augšanas ceļā. Tāpat literārie darbi rāda cilvēka labāko īpašību un rakstura līniju pārmantošanas ceļus, to kultivēšanas darbu. Tāpēc vecākiem ir ļoti svarīgi rādīt piemēru, ka mēs paši lasām, kā arī lasīt bērniem priekšā, pārrunājot kopīgi lasīto.

Pirmā sociālā grupa, pati lielākā drošības saliņa bērnam ir ģimene. Tā veido bērna morāli, kultūru, sociālo un estētisko ievirzi, zināšanas. Ģimene ir tā sala, uz kuras bērns adaptējas vai nu normālām vai izkropļotām dzīves situācijām un to izpratnei. Literatūra rāda dažādas ģimenes – gan dvēselē bagātas, gan nabadzīgas, gan psiholoģiski labvēlīgas (J.Klīdzējs, Valdis), gan ne tik labvēlīgas (V.Belševica). Tāpēc vecākiem te ir bagātīgs izziņas materiāls, kas pie tam iedarbojas arī emocionāli spēcīgi.

Rakstnieku bērnības atmiņu tēlojumi rāda arī, kā bērns izjūt un iepazīst pasauli. Tas izpaužas attiecībās ar pieaugušajiem cilvēkiem, kuri viņam ir apkārt, ar vienaudžiem.

Interesanta ir bērnu rotaļu pasaule, tajā atspoguļojas pieaugušo darbs un dzīve. Pavērojiet bērnu rotaļājoties! Rotaļājoties bērns iemācās strādāt, daudzās grāmatās redzams, kā bērns cauri darba grūtumam tiek aizvests līdz darbapriekam, strādātprasmei.(Brigadere, Jaunsudrabiņš.) Lasīsim! Analizēsim! Pārrunāsim! Rotaļāsimies kopā!

Ko darīt, kad bērnu ir pārņēmušas dusmas?

Dusmas, kad tās jau pārņēmušas, kā jebkuras citas spēcīgas emocijas, rada pastiprinātu adrenalīna sintēzi un nonākšanu asinīs. Adrenalīns nepieciešams muskuļu darbībai, tāpēc šāda reakcija attīstījās evolūcijas gaitā, kad medībās pēkšņi bija kādam jāskrien pakaļ vai no kāda jāmūk. Šajā ziņā nekas nav mainījies, adrenalīns visbiežāk izreaģē fiziskas slodzes laikā, pēc tam organismā atkal iestājas miers. Turklāt , lai izreaģētu tieši dusmas, vislabākā kombinācija ir fiziska slodze – destruktīva rīcība. Ne velti citam dusmās gribas otram dot pa seju (destruktīva rīcība, kas prasa fizisku piepūli), jo organisms zina, ka tas palīdzēs. Un organismam vienalga, kas notiks pēc tam, kādas būs sociālās sekas.

Padomi:

¯  Skriešana

¯  Nodarbības trenažieru zālē

¯  Dažādas fiziskas nodarbes

¯  Skaitīšana līdz 10 (palīdz tikai tiem, kas jau apguvuši apzinātību augstā līmenī)

Dusmas, kas ir spēcīga emocija, nav tas pats, kas agresija – uzvedība, kas kaitē sev un citiem. Dusmas reizēm ir ļoti noderīgas, piemēram, lai aizstāvētu sevi un citus, iebilstu pret netaisnībām, cīnītos par mērķu sasniegšanu. Taču, ja bērns neprot ar dusmām apieties, nepiemērotas dusmu lēkmes var nodarīt lielu kaitējumu. To var salīdzināt ar darba instrumentu, piemēram, urbja vai zāģa, neprasmīgu lietošanu.

Darbības, kas palīdz izreaģēt dusmas:

¯  Skriešana.

¯  Dejošana.

¯  Dziedot.

¯  Sacerot dažādus radošus darbus, dziesmu tekstus.

¯  Skaļi repojot.

¯  Dziļi ieelpojot un izelpojot.

¯  Vairākas reizes sasprindzinot un atslābinot muskuļus.

¯  Aizvērt acis un iedomāties kādu patīkamu, mierinošu ainu.

¯  Iemīļotas mūzikas klausīšanās.

¯  Kaķa glaudīšana u.c.

 

Lai saglabātu mieru, var mācīt bērnu gan pie sevis atkārtot dažādus pozitīvos apgalvojumus:

¯  Viss būs labi.

¯  Es varu tikt galā.

¯  Gudrākais piekāpjas.

¯  Pagājušo reizi man izdevās, izdosies arī šoreiz.

¯  Skaitīšana līdz 20.

¯  Izrunāšanās ar draugu, skolotāju, mammu, pat mājdzīvnieku, meklēt kompromisus, dažādus risinājumus, arī piekāpties dusmu gadījumā.

¯  Smilšu terapija.

Par dusmām jārunā miera brīžos! Dusmu lēkme Nav īstais brīdis, kurā mācīties kaut ko jaunu vai dot gudrus padomus.

 

12 pavisam vienkārši ieradumi, kas dara laimīgāku

 

  1. Nesalīdzini sevi un savu dzīvi ar citiem – salīdzināšana ir pirmais ceļš uz nelaimīgumu.
  2. Ja kaut ko nesaproti – jautā. Ja kaut ko gribi – palūdz. Ja gribi, lai tevi saprot, - paskaidro.
  3. Par nodarījumu – atvainojies un nemeklē tam attaisnojumus.
  4. Centies bez nopietna iemesla nestrīdēties. Un nav vajadzības vienmēr un visur pierādīt savu taisnību par katru cenu.
  5. Nežēlo.
  6. Vienmēr atceries, ka katram ir sava taisnība un katrs lietas redz citādi.
  7. Izvairies no nīgriem un kašķīgiem cilvēkiem.
  8. Sports, dejas un pirts – trīs lietas, kas atslābina un aktivizē muskuļus un gandrīz vienmēr liek justies laimīgiem.
  9. Atceries, ka pasaule nav ne laba, ne ļauna, tā ir tāda, kādu tu to gribi redzēt. Un tai ir pilnīgi vienalga, ko tu par to domā.
  10. Iemācies saskatīt mākoņa zeltaino maliņu.
  11. Jauni iespaidi – interesanti pasākumi, labs kino, ceļojumi un piedzīvojumi – ir laimes vitamīni.
  12. Dažkārt viss, kas vajadzīgs laimei, ir labs miegs.

 

Laimes svari

 

Mazāk:                                    Vairāk:

Runāt                                     Klausīties

Prātot                                    Darīt

Čīkstēt                                   Atbalstīt

Uztraukties                            Cerēt

Šaubīties                               Ticēt

Nīgroties                                Smaidīt

Turēt aizdomās                       Uzticēt

Naida                                     Mīlestības

Neapmierinātības                   Pateicības

 

Kā rīkoties vecākiem, kad bērni ķīvējas

 

Paņemt pauzi! Kad strīdēšanās bērnistabā aizgājusi augstos toņos, labākā ātrā palīdzība ir pauze, jo dusmošanās ir slikts padomdevējs. Ja atvases tik tiešām vēlas nonākt pie kāda kopsaucēja, kliedzot un raudot to izdarīt nav iespējams.

Strīdu pārvērst jokā! Ja tu spēj diviem trakojošiem bērniem likt smaidīt vai smieties un līdz ar to paskatīties uz nokaitēto situāciju no malas.

Ļaut lietām ritēt savu gaitu. Vairākas mammas ir atzinušās: bērnu strīdos neiejaucas, ja vien strīds nekļūst fiziski vai emocionāli vardarbīgs. Taču jāiemācās ir strīdēties, jo vēlāk to iemācīties jau būs daudz grūtāk un sāpīgāk.

Vērot un izdarīt secinājumus. Katrs strīds ir ne vien rīvēšanās pašu bērnu starpā, bet vienlaikus arī signāls vecākiem. Iespējams tas ir sauciens pēc uzmanības, pēc novērtējuma. Varbūt savs viedoklis nemaz nekā citādi nav pasakāms, kā vien skaļi un dusmīgi kliedzot? Bet varbūt bērns gluži vienkārši spoguļo kādu akūtu problēmu, kas šobrīd ģimenē samilzusi. Nu, piemēram, mammā krājas rūgtums pret tēti, kas vārdos nemaz netiek pateikts, taču gaisā ir jūtams. Bērni taču ir mūsu dzīves lieliskākie skolotāji, vecākiem tikai jācenšas tajos uzmanīgi ieklausīties un problēmu uztaustīt. Jā, tas ir ļoti, ļoti grūti, bet tāpēc –skaisti!

 

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas vecāku avīze “Saulespuķe” 2015. gada decembrī

Izmantotas žurnāla “Annas Psiholoģijas” atziņas “Iepazīsti sevi un dzīvo labāk!”

2015.gada marts Nr. 19

2014.gada aprīlis Nr.18

2013.gada novembris Nr.17