Laika vēstītājas Skolas pūces stāsts

Kauguru skolu izglītībai -198

Laika vēstītājas Skolas pūces stāsts.

Toreiz, sen senos laikos, Kauguru  pagasts atradās Gaujas ieloku kreisajā krastā. Skaistākās ainavas sniedz gan Pauku priedes un Kauguru vēris, gan Peku kalna apkārtne un „Gaides” māju pļavas... bet tā ir vieta, kur 1825. gadā tika atvērta pirmā Kauguru pagasta skola. 

Kā „Gaides Saietu nams” tas tiek uzcelts 1765. gadā, kurā sāka pulcēties Brāļu draudzes locekļi, modinot latviešu tautu gara gaismai un cerību labākiem laikiem. Pats ievērojamākais Hernhūtes darbinieks Valmieras draudzē ir Šķesteru Pēteris, kas tiek minēts, kā pirmais zināmais kauguriešu bērnu skolmeistars jau no 1739. gada, jo zināšanas guvis Hallartes seminārā Valmierā. 

Kauguriešu skola Gaides Saietu namā

1819. gadā Vidzemē atceļ dzimtbūšanu un jaunais zemnieku likums paredz, ka „iekš katra pagasta, kur vietīgas būšanas to ļauj... būs viena pagasta skola būt un pie tās viens brangs skolmeistaris, kas tiek iecelts no muižas kunga.” Tikai 1824. gadā Kaugurmuižas barons H.Volfs ierosina celt pagastā skolu. Jaunu skolu neuzceļ, bet skolēniem atvēl Gaides Saietu nama telpas.Tās iesvēta 1825. gada 10. novembrī Valmieras draudzes mācītājs Jūlijs Valters.

        No šī brīža skola Kauguros darbojas nepārtraukti. Pirmais šīs skolas skolotājs ir Pēteris Saulīte. Skolotāja Saulītes laikā skolu programma paliek tā pati iepriekšējā – „skaidri lasīt, ticības mācību izmācīties un būs arī mācīties svētu dziesmu melodijas dziedāt”.

 1834. gada par skolotāju pieņem Mārci Meckeru, kas savu darbu veic līdz 1870. gadam.Vairāk nekā trīsdesmit gadus ar muižu īpašniekiem, nomniekiem un pagastu tiesām nemitīgi cīnās enerģiskais kauguriešu Gaides skolas skolotājs Mārcis Meckers, jo, neskatoties uz baznīcas konventa rīkojumu, ka “Tohs behrniņus buhs labbi pee grahmatahm un lassihschanas turreht, lai tee ka lophi ne usaug” saimnieki bieži atrauj no skolas kalpu bērnus, sūtot tos muižas darbos, bet muižas nekārtīgi nodod skolai pienākšos gada nodevu sveču iegādei, skolas un skolotāju uzturēšanai. Skola, pēc trīsdesmit gadiem ir pavisam nelietojamā stāvoklī –ar cauru jumtu, vecām krāsnīm un ziemu nepakurināta, jo “malkas tikvien mums bija, cik brīvstundā no meža pār pleciem spējām pārnest caur dziļiem sniegiem”, žēlojās Mekers 1855.g. baznīcas konvetam. Trīsdesmit gados Kauguru un Kocēnu muižas palikušas Mekeram parādā pāri par 90 sudraba rubļiem, ko tas izdevis par svecēm, papīru un trūcīgo skolēnu uzturam jo daudziem kalpu bērniem vecāki no mājas nevar dot vairāk kā sausu maizi, un tā pati izbeidzas uz pavasara pusi. Pašam skolotājam ierādīta meža zeme - līdums, kura lielums “us katru zetturtu kanti 33 ar pus ohlekts un riņķī apkārt 135 ohlekts”. 

Kauguru pagastskola

Pārmaiņas skolas dzīvē sākas ar 1866. gadu, kad valdība izdod pagastu pašvaldības likumu. 1867. gada 5. janvāra sēdē nolemj celt pagasta namu pašā pagasta centrā pie „Adzeļu” mājām. Šajā laikā radās jaunlatviešu kustība, latviešu tauta sāka saprast, cik liela nozīme izglītībai un sāka arvien vairāk savus bērnus sūtīt skolās. Vai katrā pagastā bija pa skolai -arī Kauguros – pirmā skola – Gaides Saietu namā”

1869. gada 19. martā pagasta valde pārnāk uz jaunuzcelto namu. Tad rodas doma pārcelt jaunajā ēkā arī pagasta skolu, kura darbība joprojām noris šaurajā Gaides saiešanas nama telpās.

Skolu jaunajās telpās uzņemas iekārtot pagasta vecākais,  „Druļu” māju īpašnieks Kārlis Vītols. Viņš rosīgi ķeras pie skolas inventāra un mācību līdzekļu iegādes. Tiek izsludinātas skolotāju vēlēšanas.

1870. gada 23. jūlijā par skolotāju ievēl krievu valodas pratēju Valkas skolotāju semināra audzēkni Jāni Bugānu ar algu 265 sudraba rbļ., kā arī piešķir  zemi, malku un tiek atbrīvots no visām maksāšanām.

Jānis Bugāns darbu uzsāk tikai 1871. gada 18. janvārī, māca skolēniem katķismu, bībeles stāstus, latviešu valodu – lasīšanu un rakstīšanu, galvas un tāfeles rēķinus, dziedāšanu. Dažiem skolēniem māca vācu valodu un rokdarbus, liekas, ka privāti. Skolēnu skaits skolā 60 – 70 skolēni.

Vecākās paaudzes kaugurieši J.Bugānu min kā lielu mednieku un bargu skolotāju. Kā audzināšanas līdzekli izmantojis lineālu un citus tamlīdzīgus līdzekļus. Viens no skolotāja J.Bugāna labākajiem darbiem ir skolas un „Adzeļu” mājas apkārtnes izkopšana. Skolas alejas koki liek godam pieminēt to dēstītājus – skolotāju un viņa skolēnus. Tiek iekārtots ābeļu un ogu dārzs.

Tiek pieņemti palīgskolotāji Jānis Lapsiņš un Pēteris Mednis.

1881. g. 23. februārī Kauguru pagasta valde izsludina skolotāju vēlēšanas. 

Par skolotāju ievēl Valkas Tērauda semināra audzēkni Miķeli Jungu. Viņš  šai skolā strādā līdz 1914. gadam. Kā liecina dokumenti, Kauguru skolā ar 1887./88.m. g. nav vairs mācīta vācu valoda, bet 4 reizes nedēļā krievu valoda, sāk mācīt arī vēsturi un meitenēm rokdarbus. 

Kā atceras pensionāre M.Bilde, tad visi mācību priekšmeti bija jāmācās krievu valodā. Kādas gan varēja būt skolēnu zināšanas, ja neizprotamu krievu valodas tekstu vajadzēja „iekalt no galvas”. Darba diena sākās un beidzās ar lūgšanām. Rakstu darbus izpildīja uz tāfelītēm. Papīrs bija liels retums. Skolā bija internāts, bet bieži saluši, jo telpas bija drēgnas, drānas kādas nu katram mugurā. Iesnas bija pastāvīgs vārgāko skolēnu pavadonis. Rītos, pusdienās un vakariņās ēduši katrs savu līdzpaņemto „kulītes” saturu: maizes klaipiņš, biezpiena cibiņa, kaņepes, dažiem cepti kartupeļi, no rupjiem miltiem ceptas „kūkas” vai cukura grauds, tas jau bija liels gardums. Klāt piedzēra tēju, tējāju nesa paši.

   Taču vairāk kā pirms 130 gadiem, pa liepu aleju uz skolu nāca latviešu zemnieku bērni -  Jānis un Augusts Endzeliņi, Jānis un Hermanis Asari visi no „Mičkēniem”, Kārlis Eliāss no „Svitkām”, Kārlis Kārkliņš no Sapu „Iemetēju” mājām.

 Marta Ozola bija noskaidrojusi, ka viņa ir 4. paaudze, kas apmeklē šo skolu, bet, veicot pētījumus, pašos vecākajos muzeja materiālos, atklājās, ka Ozolu dzimta, no „Valmieriņu” mājām, šo Kauguru skolu apmeklē no 1884. gada, kas izrādās jau ir 5. paaudze. Izpētēs darbā iesaistījās Martas mamma, mūsu skolas absolvente Edīte Ozola, kas atnāca uz skolu, lai pati aplūkotu senos dokumentus un sniedza atmiņu stāstījumus par savu vectēvu un tēvu.

“Skolas arhīvs glabā materiālus un atmiņas par vienu no ievērojamāko Latvijas valodnieku, profesoru, kādreizējo skolas skolēnu – Jāni Endzelīnu, par kuru tiek rakstītas šādas rindas: “Mācību gaitas sāk astoņu gadu vecumā Kauguru pagastskolā – no 1881. – 1884. gadam -  būdams sekmīgākais un cītīgākais skolnieks.”

Laikavēstītāja Pūce: “Marta, skolas arhīvā vēl vari atrast, ka kopā ar tavu vec-vec-vectēvu mācījušies Hermanis un Jānis Endzeliņi, Jānis un Hermanis Asari – visi no “Mičkēnu” mājām. Un pa šo seno kļavu aleju viņi nāca uz skolu, starpbrīžos rotaļās gāja. Skola par šiem gadiem savu izskatu mainījusi, bet ieejas durvis skolā – tās pašas, pa kurām arī Tu katru rītu ienāc skolā.”  

Ar 1892./93.m.g. skolotājs M.Junge visus skolas rakstus kārto krievu valodā.

1893. pagasts nolemj skolas telpas paplašināt un 1894. gadā izbūvē jumta stāvu.

Skolā sāk strādāt otrs skolotājs Eduards Damroze, kam ir gluži pretēji uzskati, kas iesaistās un atbalsta 1905. gada revolūcijas idejas.

1914. gada rudenī par skolas pārzini ievēl Dāvidu Zaķi ( 1888.02. 01. -  1955.10.02.) Drīz vien D.Zaķi iesauc karā un skolā viņš atgriežas tikai 1918. gadā. 

I PK tiek iesaukti skolotāji - gan skolas pārzinis Dāvids Zaķis, gan skolotājs Eduards Damroze, bet mācības skolā turpinās.
D.Zaķis ar kaujām pārstaigā Eiropu, līdz kopā ar citiem skolotājiem nonāk Austrijā gūstā. Ar 1920. 10. janvāri D.Zaķis atsāk strādāt skolā par pārzini un ir skolas direktors līdz 1955. gadam.”

Pedagogs Dāvids Zaķis (1913. – 1955.) ir skolas direktors 42 gadus. 

Skolas muzejs ir pateicīgs D.Zaķim, par dokumentētiem materiāliem, hronoloģiskā secībā sakārtotiem albumiem ar skolas laika fotogrāfijām.

Kara laikā skolotāji Kauguru skolā bieži mainās. Dokumentos min šādus skolotājus: Elza Ziemele – Kaktiņa, Elza Junge, Milda Spale, Olga Skuja, Berta Kārkliņa, Voldemārs Zolmanis, Eduards Damroze.

Ar 1920. gadu Latvijā tika noteikta obligāta 6.- klasīgā pamatskolas izglītība. Kauguros pagasta vara rūpējas, lai 1920. g. tiktu atvērta 5. klase un 1922. gadā jau 6. klase. Skolā mācās zem simts skolēniem. Skolas telpas kļūst par šaurām.

1925. gada izglītībai Kauguros tiek svinēti 100 gadi. Tad skolā mācās 115 skolēni un strādā 5 skolotāji.Referātu par izglītību Kauguru pagastā nolasīja H.Endzeliņš, bet apsveikuma telegrammas tika saņemtas no Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, Saeimas priekšsēdētāja Kalniņa un Ministru prezidenta H.Celmiņa. 

Tikai 1932. gadā skola ar bazāru un sarīkojumu palīdzību, vēlāk piešķirot līdzekļus no pagasta budžeta, var uzsākt jaunās skolas būvi, jo ir uzkrājušies līdzekļi – apmērām 33 000 Ls.

Jauno skolas ēku atklāj 1935. gada 5. janvārī. Jaunajā skolas namā ir 5 klašu telpas, darbnīca, fizikas kabinets, plaša aktu zāle, 4 guļamtelpas, 2 mazgājamās telpas, skolotāju dzīvokļi, dzīvoklis apkopējai, ēdamistaba, virtuve. Viss tas kopā bija izmaksājis 86 596,85 Ls.

1940. gadā tiek mainīts skolas nosaukums Kauguru pagasta nepilnā vidusskola ( mācības notiek 7 gadus)

Vācu okupācijas gados skola iegūst Tauskolas nosaukumu, tāpat ka Lielvācijā. 

1944. gada rudenī  skolu vada D.Zaķis un strādā 6 skolotāji: P.Jerkina, A.Garsele, V.Čakare, E.Zaķe un M.Ērmane. Mācās 164 skolēni, bet sekmes ir vājas. 1945./46. m.g. pie skolas atver 1.-4. klašu komplektu ar krievu mācību valodu 46 skolēniem skolotājas Marijas Sokolovas vadībā.

1955. – 1958. g. par skolas direktoru strādā Pēteris Grāpis.

1958. – 1962. g. par skolas direktori strādā Anna Piebalga. Viņas vadības laikā tiek daudz darīts, lai uzlabotu mācīšanas un audzināšanas darbu, sakārtotu un nostiprinātu skolas materiālo bāzi. Tiek izbūvēts skolas 3 stāvs, lai paplašinātu skolas telpas, ērtākās telpās iekārto internātu, pārbūvē skolas darbnīcas.

1961./62.m.g. uzsāk obligātu 8 gadīgās skolas izglītības realizēšanu. Skolā strādā 12 skolotāji: I.Kalvišķe, A.Ponnis, V.Ķikulis, Ā.Tolmane, L.Dukure, L.Stumpe, E.Pelcberga, Z.Gailīte, R.Lapsiņa, I.Krūskope, V.Golubeva.

1961./62. skolu pārdēvē par J.Endzelīna Kauguru 8 gadīgo skolu, jo izcilais valodnieks šajā skolā mācījies no 1881. – 1884. gadam.

1962. -1969.g. par skolas direktori strādā Ilona Kalvišķe.

1963. g. uzcēla skolotāju māju.

1969.-1988. g. par skolas direktori strādā Rasma Zvirbule.

1988. – 1992. g. par skolas direktoru strādā Artūrs Skrastiņš

No 1993. g. līdz šim skolas direktore ir Iveta Rambola.